Pašlaik digitālā transformācija ir kļuvusi par uzņēmumu vienprātību, taču, saskaroties ar nebeidzamajām digitālajām tehnoloģijām, daudzi uzņēmumi saskaras ar mīklu un izaicinājumu, kā panākt, lai tehnoloģijas sniegtu vislielāko labumu uzņēmumu biznesa vidē. Šajā sakarā nesenajā 2020. gada Schneider Electric inovāciju samitā reportieris intervēja Džanu Leju, Schneider Electric viceprezidentu un digitālo pakalpojumu biznesa vadītāju Ķīnā.

Džans Lejs (pirmais no kreisās) apaļā galda forumā “kopīgas inovācijas un digitālo tehnoloģiju iespēju veicināšana”

Džans Lejs sacīja, ka digitālās transformācijas procesā uzņēmumi bieži saskaras ar trim galvenajiem izaicinājumiem. Pirmkārt, daudziem uzņēmumiem trūkst augstākā līmeņa dizaina digitālās transformācijas procesā, tie nezina, kāpēc veikt digitalizāciju, un pilnībā neapdomā digitalizācijas patieso nozīmi uzņēmuma darbībā. Otrkārt, daudzi uzņēmumi neapvieno datus ar biznesa scenārijiem un neizveido analīzes iespējas, kā rezultātā dati nespēj kļūt par informāciju, kas atbalsta lēmumu pieņemšanu. Treškārt, tiek ignorēts fakts, ka digitālās transformācijas process ir arī organizatorisku pārmaiņu process.

Džans Lejs uzskata, ka, lai atrisinātu uzņēmumu apjukumu digitālās transformācijas laikā, papildus digitālajām tehnoloģijām un spējām ir nepieciešams arī pilna cikla un pilnveidoti digitālie pakalpojumi.

Kā digitālo pakalpojumu galvenais uzņēmums, Schneider Electric digitālajiem pakalpojumiem galvenokārt ir četri līmeņi. Pirmais ir konsultāciju pakalpojums, kas palīdz klientiem noskaidrot, kas viņiem ir nepieciešams un kādas problēmas pastāv uzņēmuma biznesā. Otrais ir produktu plānošanas pakalpojumi. Šajā pakalpojumā Schneider Electric sadarbosies ar klientiem, lai plānotu pakalpojuma saturu, noteiktu, kurš risinājums ir vispiemērotākais, visefektīvākais un ilgtspējīgākais, palīdzētu klientiem izvēlēties realizējamus un optimālus tehniskos risinājumus, saīsinātu izmēģinājumu un kļūdu ciklu un samazinātu nevajadzīgas investīcijas. Trešais ir datu analīzes iespēju pakalpojums, kas izmanto Schneider elektrotehnikas nozares ekspertu profesionālās zināšanas apvienojumā ar klientu datiem, izmantojot datu ieskatu, lai palīdzētu klientiem analizēt problēmas. Ceturtais ir apkalpošana uz vietas. Piemēram, tiek nodrošināta uzstādīšana no durvīm līdz durvīm, atkļūdošana un citi pakalpojumi, lai iekārtas būtu labā stāvoklī ilgstošai darbībai.

Runājot par apkalpošanu uz vietas, Džans Lejs uzskata, ka pakalpojumu sniedzējiem, lai patiešām palīdzētu klientiem atrisināt problēmas, ir jādodas uz klienta objektu un jānoskaidro visas problēmas objektā, piemēram, laukā izmantoto produktu īpašības, kāda ir enerģijas struktūra un kāds ir ražošanas process. Viņiem visiem ir jāsaprot, jāapgūst, jāatrod un jārisina problēmas.

Lai palīdzētu uzņēmumiem veikt digitālo transformāciju, pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt skaidrai izpratnei gan par tehnoloģijām, gan biznesa scenārijiem. Šajā nolūkā pakalpojumu sniedzējiem ir jāpieliek lielas pūles organizatoriskās struktūras, biznesa modeļa un personāla apmācības jomā.

“Schneider Electric organizatoriskajā sistēmā mēs vienmēr atbalstām un stiprinām integrācijas principu. Apsverot jebkuru arhitektūras dizainu un tehnoloģiskās inovācijas, mēs kopā apsveram dažādas biznesa nodaļas,” sacīja Džans. Apvienojot dažādas biznesa un produktu līnijas, lai izveidotu kopēju sistēmu, ņemot vērā visus scenārijus. Turklāt mēs piešķiram lielu nozīmi arī cilvēku attīstībai, cerot, ka ikviens kļūs par digitālo talantu. Mēs mudinām savus kolēģus, kas strādā ar programmatūru un aparatūru, domāt digitāli. Ar mūsu apmācību, produktu skaidrojumiem un pat kopīgām vizītēm klientu objektos mēs varam izprast klientu vajadzības digitālajā jomā un to, kā tos apvienot ar mūsu esošajiem produktiem. Mēs varam iedvesmot un integrēties viens ar otru.。”

Džans Lejs sacīja, ka uzņēmumu digitālās transformācijas procesā svarīgs jautājums ir tas, kā panākt līdzsvaru starp ieguvumiem un izmaksām. Digitālais pakalpojums nav īstermiņa apkalpošanas process, bet gan ilgtermiņa process. Tas ir saistīts ar visu iekārtu dzīves ciklu, kas ilgst no pieciem līdz desmit gadiem.

“No šīs dimensijas, lai gan pirmajā gadā būs nepieciešamas zināmas investīcijas, ieguvumi pakāpeniski parādīsies visā nepārtrauktas darbības procesā. Turklāt papildus tiešajiem ieguvumiem klienti atradīs arī daudzas citas priekšrocības. Piemēram, viņi var izpētīt jaunu biznesa modeli, lai pakāpeniski pārvērstu savu akciju biznesu par pakāpenisku biznesu. Mēs esam nonākuši pie šādas situācijas pēc sadarbības ar daudziem partneriem,” sacīja Džans Lejs. (Šis raksts ir atlasīts no laikraksta “Economic Daily”, reportieris Juans Jons)